2022. gada 30. maijā “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) un Korporatīvās sociālās atbildības platforma (CSR Latvia) atklāja iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju”, kurai pievienojoties uzņēmumi apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Bonava Latvija, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Meži, Schwenk Latvija un Valsts nekustamie īpašumi ir pirmie uzņēmumi, kas ir pievienojušies iniciatīvai. 

Iniciatīvas atklāšanas pasākumā piedalījās:

• Tieslietu ministrs Jānis Bordāns,
• OECD Biznesa pretkorupcijas komitejas priekšsēdētājs Nikola Aloka (Nicola Allocca),
• Ārlietu ministrijas OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītāja Dace Liberte,
• Bonava Latvija Procesu un ilgtspējas vadītāja Baltijā Agnese Gaile,
• Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Jānis Naglis,
• “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra,
• SCHWENK Latvija valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša,
• Valsts nekustamie īpašumi iekšējās drošības pārvaldnieks Oskars Cēris.

Uzņēmumu pārstāvju diskusiju moderēja CSR Latvia valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne–Bensone, ievadvārdus sniedza Delnas direktore Inese Tauriņa.

KONTEKSTS

Pētījumi liecina, ka vairums uzņēmumu visā pasaulē savas darbošanās laikā ir saskārušies ar korupciju vai korupcijas mēģinājumiem, tomēr daudziem uzņēmumiem vēl aizvien trūkst efektīvu korupcijas novēršanas programmu un prasmju tās izvērtēt. Nepilnvērtīgi pretkorupcijas mehānismi rada risku, ka organizācijas var arī nākotnē pieredzēt jaunus korupcijas gadījumus, graujot viņu reputāciju un konkurētspēju, kavējot ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī negatīvi ietekmējot sabiedrības viedokli par biznesa vidi kopumā.

Delnas 2021. gadā veiktā analīze par pretkorupcijas datu publiskošanas praksēm Latvijas uzņēmumos īpaši uzsvēra šīs problēmas aktualitāti Latvijas kontekstā. Lai sekmētu uzņēmumu spēju novērst, atklāt un cīnīties ar korupciju, Delna pērn izstrādāja atklāta biznesa vadlīnijas un tagad aicina uzņēmumus pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

GODPRĀTĪGA UZŅĒMĒJDARBĪBA UN NULLES KORUPCIJA

Pasākuma pirmajā daļā ārējie eksperti sniedza īsus ieskatus par aktualitātēm korupcijas novēršanā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka cīņā pret korupciju visiem ir jābūt gataviem uz drosmīgu rīcību. Tas nozīmē, ka ir jāmaina gan sabiedrības nostāja, saskaroties ar korupcijas gadījumiem, gan attieksme pret cilvēkiem, kas jau aktīvi iestājas pret korupciju. Trauksmes cēlēji nedrīkst būt izstumti, uzskatīti par nodevējiem, un sabiedrībā nedrīkst izzust sajūta, ka cīņa pret korupciju ir aktuāla. Tieslietu ministrs aicināja skatīties uz korupciju kā cilvēka vērtību sairšanu, kam līdzi sairst sabiedrība, uzņēmumi, ekonomika un publiskā pārvalde.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Biznesa pretkorupcijas komitejas priekšsēdētājs Nikola Aloka iepazīstināja klausītājus ar OECD Pretkukuļošanas konvenciju – vienu no svarīgākajiem korupcijas apkarošanas instrumentiem, kas nosaka juridiski saistošus standartus, lai kriminalizētu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskos darījumos, un OECD 2021 atjaunotajām pretkorupcijas rekomendācijām. Viņš akcentēja korupcijas globālo raksturu, uzsverot, ka arī korupcijas novēršanā mums visiem ir jāstrādā kopā, daloties ar pieredzi un informāciju un veicinot jaunu iespējamo 18. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi – nulles korupciju.

Ārlietu ministrijas OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītāja Dace Liberte pastāstīja vairāk par OECD vadlīnijām multinacionāliem uzņēmumiem, kas ir viens no pirmajiem starptautiskajiem aktiem, kas veltīts atbildīgai uzņēmējdarbībai. Izdots 1976. gadā un atjaunināts 2011. gadā,  šis dokuments tika adresēts gan valdībām, gan uzņēmumiem, un vēl joprojām nav zaudējis aktualitāti. Šobrīd tas ir atsauces dokuments, kad tiek runāts par atbildīgu uzņēmējdarbību. Vadlīnijas uzsver, ka uzņēmumam ir pienākums apzināt korupcijas riskus, izvērtēt, kuri no tiem ir prioritāri, veikt pasākumus to mazināšanai; pēc tam izvērtēt šo pasākumu efektivitāti un veikt uzlabojumus. Liberte norādīja arī, ka šā gada februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par pienācīgas rūpības pasākumiem ilgtspējai. Direktīvas teksts balstās gan uz vadlīnijām, gan uz metodiku, kas aprakstīta OECD ieteikumos par pienācīgas rūpības veikšanu atbildīgas uzņēmējdarbības īstenošanai.

UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU DISKUSIJA

Pasākuma otrajā daļā pārstāvji no pirmajiem pieciem uzņēmumiem, kas parakstīja iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju”, apņemoties ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā, diskutēja par dažādiem jautājumiem.

Kas jūs pamudināja pievērsties pretkorupcijas jautājumiem?

Agnese Gaile (Bonava Latvija) un Evita Goša (Schwenk Latvija) norādīja, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi vienmēr ir pievērsuši uzmanību pretkorupcijai, bet, ka sabiedrības interese ir pamudinājusi tos tagad arī dalīties ar savām zināšanām un labo praksi ar citiem. Jānis Naglis (Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca) uzsvēra, ka uzņēmums, kā viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas saskaras ar tūkstošiem klientu gadā, jūt sociālo atbildību novērst korupcijas gadījumus. Anita Skudra (Rīgas Meži) minēja, ka šo tēmu aktualizēja trauksmes cēlēji uzņēmumā pagājušajā gadā, kā arī labvēlīga politiskā vide Rīgas Domē, kas parādīja, ka par šiem jautājumiem var atklāti runāt. Oskars Cēris (Valsts nekustamie īpašumi) skaidroja, ka pretkorupcija ir ilgstoši bijusi aktuāla, jo valsts kapitālsabiedrībām ir likumdevēja uzlikti pienākumi šajā jomā. Tāpat uzņēmums minēja, ka izjūt sociālo atbildību dēļ sava izmēra un potenciālajiem riskiem, kas izriet no darbības nozares.

Kāda ir uzņēmuma lielākā ētikas dilemma (izaicinājums)?

Vairāki uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu minēja ēnu ekonomiku, kas pandēmijas apstākļos ir kļuvusi vēl plašāka. Tika norādīts, ka ēnu ekonomikas izplatības dēļ grūtības sagādā gan darbinieku piesaistīšana, gan noturēšana jeb integrēšana. Tāpat atkāroti tika minēti izaicinājumi no trešajām pusēm, t.i., panākšana, ka arī partneri un klienti ievēro uzņēmuma ētikas standartus. Vēl tika akcentēta sociālā atbildība, t.i., izpratne, ka uzņēmums kalpo sabiedrībai.

Kurš uzņēmumā ir atbildīgs par ētisku biznesa praksi, caurspīdību un nulles toleranci pret korupciju?

Uzņēmumu pārstāvji bija vienisprātis, ka normatīvie akti vieni paši nevar panākt ievērojamas izmaiņas korupcijas novēršanā, jo bez iekšēji pārdomātiem pretkorupcijas mehānismiem pārmaiņas var būt tikai formalitātes. Īpaši svarīga loma pārmaiņu veikšanā ir uzņēmuma vadībai, jo tā ar savu piemēru nosaka toni, tomēr visiem darbiniekiem ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Lai darbinieki to varētu darīt, ir svarīgi veikt pilnvērtīgas darbinieku apmācības.

Lai uzņēmējdarbības vide kļūtu netoleranta pret korupciju, kam ir jāmainās pirmajam: sabiedrībai, uzņēmējam, valsts iestādēm?

Ir svarīgi, lai sabiedrība saprastu, kā tieši korupcija ietekmē dažādus procesus, jo šī sapratne padara korupciju nepieņemamu visur citur. Tai pat laikā sadalījums starp valsti, sabiedrību un biznesu var mazināt katra atbildību cīņā pret korupciju – mēs visi esam saistīti un katrs varam kaut ko darīt, lai esošo situāciju uzlabotu. Uzņēmumu pārstāvji atzina, ka mums ir jāsāk ar drosmi pateikt ‘nē’; ar spēju atzīt savas kļūdas un mācīties.

Kā pievienoties iniciatīvai?

Delna un CSR Latvija aicina uzņēmumus pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”, lai kopīgi veicinātu biznesa integritāti un atklātību uzņēmumos Latvijā. Sadarbojoties mudināsim uzņēmumus publiskot informāciju par uzņēmuma pretkorupcijas politiku un procedūrām, palīdzēsim uzņēmumiem izprast, kāda būtu labākā prakse informācijas publiskošanā, aktualizēsim korupcijas novēršanas pasākumu ieviešanu un uzlabošanu uzņēmumos kopumā.

Kā pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”, šeit->.

Saite uz 30.05.2022. “Iniciatīvas Nulles tolerance pret korupciju” prezentācijas pasākuma tiešraides video ->