“Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) 2021. gada rudenī veica pētījumu par biznesa vides atklātību un izstrādāja Atklāta biznesa vadlīnijas.
Pētījumā “Pretkorupcijas datu publiskošanas prakse uzņēmumos Latvijā 2021″ vērtējām, kā uzņēmumos ir ieviestas pretkorupcijas programmas, kāda ir darbinieku, vadības un valdes atbildība, kā arī, vai uzņēmumos pastāv trauksmes celšanas mehānismi. Kopumā pētījumā, apskatot uzņēmumu mājaslapas, analizējām tās pēc 31 rādītāja un 48 apakškritērijiem. Laika posmā no 2021. gada jūlija līdz novembrim izskatījām 2020. gada 50 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu un 30 lielāko zviedru kapitāla uzņēmumu mājaslapas.
Pētījumā uzklausījām arī ekspertu viedokļus – organizējām trīs diskusijas. Sarunu festivālā “LAMPA” augustā organizējām publisku diskusiju “Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?”. Septembrī aicinājām Latvijas biznesa vides pārstāvjus uz slēgtu apaļā galda diskusiju par pretkorupcijas datu publiskošanu Latvijas uzņēmumos, diskusijā piedalījās 6 Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji. Oktobrī norisinājās diskusija “Zviedru biznesa kultūra Latvijā un uzņēmumu atklātība – pretkorupcijas pasākumu publiskošanu”, kurā aicinājām piedalīties Zviedrijas meitasuzņēmumu Latvijā pārstāvjus no dažādām nozarēm – kopumā dalībai diskusijā atsaucās 7 uzņēmumi.
Galvenie rezultāti
Pētījumā secinājām, ka gandrīz 1/3 daļa Latvijas vērtīgāko uzņēmumu savās mājaslapās nav publicējuši pretkorupcijas un biznesa integritātes datus. Visi uzņēmumi, kuriem trūka iepriekš aprakstītās informācijas par pretkorupcijas un biznesa integritātes datiem, bija privātie uzņēmumi. Starp labās prakses piemēriem jāmin gan valsts uzņēmumi (Latvenergo), gan privātie uzņēmumi (SCHWENK Latvija, LMT, Tele2). Lai gan salīdzinoši daudz uzņēmumu publiskoja atsevišķus biznesa integritātes datus, informācija par dažādu principu un politiku īstenošanu praksē bieži nebija atrodama vai nebija pietiekami skaidra, lai varētu izdarīt plašākus secinājumus par uzņēmumu pretkorupcijas sistēmu efektivitāti.
No trīs apskatītajām datu kategorijām (pretkorupcijas programmas, organizatoriskā struktūra, politiskā iesaiste), visvājākie rezultāti bija uzņēmumu politiskās iesaistes atklātībā – vismazāk datu bija atrodams par “virpuļdurvīm” (revolving doors) starp valsts un privāto sektoru, pieņemot darbā darbiniekus bez “atdzišanas perioda”, lai izvairītos no neētiskas rīcības un korupcijas riskiem. Delna uzsver, ka šādas informācijas publiskošana vai apņemšanās ievērot šādu darbinieku pieņemšanas darbā praksi, ir būtiska, lai pilnvērtīgi apzinātos pastāvošos riskus.
Novērojām arī praksi, kad meitas uzņēmumi pārņem mātes uzņēmumu mājaslapās publiskoto informāciju, tikai norādot saites uz oriģinālo avotu. Secinājām, ka meitas uzņēmumi savā darbā ne vienmēr apsver un ņem vērā Latvijas specifiku, pārnesot grupas dokumentus vietējā kontekstā.
Pieprasījumu pēc atklātības, kas ir svarīgs dzinulis datu publiskošanai, nejūt visi uzņēmumi (piemēram, uzņēmumi, kuriem nav ārvalstu investori, finansētāji, sadarbības partneri). Informācijas uzturēšanas un datu vākšana nepieciešami papildu uzņēmumu resursus kas var ietekmēt datu publiskošanu negatīvi.
Pētījums “Pretkorupcijas datu publiskošanas prakse uzņēmumos Latvijā 2021” lejuplādējams šeit ->
Atklāta biznesa vadlīnijas
Atklāta biznesa vadlīnijas ir veidotas, balstoties uz Delnas veikto analīzi par pašreizējām biznesa integritātes datu (tostarp pretkorupcijas programmu un procedūru, organizatoriskās struktūras un politiskās iesaistes datu) publiskošanas praksēm,
Vadlīnijas var izmantot kā pašvērtējumu, lai izvērtētu esošo informācijas atklātības līmeni vai sāktu apzināties nepieciešamību par iekšējo pretkorucpijas sistēmu izveidi. Tāpēc vadlīniju saturam ir divi mērķi:
1) palīdzēt uzņēmumiem attīstīt un uzlabot iekšējās korupcijas novēršanas programmas un,
2) norādīt uz informāciju, kuru publiskot, ja šādas programmas un prasības uzņēmums jau izpilda iekšēji, bet par tām nerunā.
Autoru mērķis nav panākt, ka tiek ziņots tikai ziņošanas pēc. Autori vēlas mudināt veidot iekšējās politikas, procedūras un to uzraudzību tā, lai būtu izprotami praktiskie soļi, kas nodrošina, ka uzņēmuma vadība, darbinieki, līgumpartneri u.c. puses šos principus ievēro, un tad pieņemt lēmumu par informācijas publiskošano, aprakstot šo labo praksi un rezultātus.
Atklāta biznesa vadlīnijas lejuplādējamas šeit ->
Delna un CSR Latvija aicina uzņēmumus apliecināt savu vēlmi ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Aicinām pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”. Sīkāk šeit ->
“Sabiedrības par atklātību – Delna” projektu “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā” finansē Zviedru institūts un Atklātības fonds, atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā.
